Šī dzīve būs patstāvīga cīņa. Lai arī ko tu darītu tev vienmēr būs jācīnās. Jācīnās par to, lai būtu laimīgs, jācīnās, lai neatslābtu, jācīnās, lai paliktu uz “ceļa”.
Vienmēr cīnies.
Bet, ja mums apnīk cīnīties tad mēs kļūstam kā visi citi – tie, kuriem viss ir vienalga, tie, kuriem dzīve šķiet pārāk apnicīga un bezmērķīga.
Amorāli, jūs teiksiet un noliegsiet, ka tā nav.
Bet tā ir pirmā aizstāvēšanās rīcība.
Es zinu kāpēc man šodien ir tāds ieraksts, tāpēc, ka es šobrīd cīnos. Cīnos lai nenokristu, cīnos, lai citi redz, ka jācīnās, cīnos, jo gribu ko sasniegt, cīnos jo metu sev izaicinājumu, cīnos, jo es zinu, ka esmu tā vērta, cīnos…kā reiz Jēzus ir cīnījies. Viņš nekad nepadevās. Vai nav vienreizējs piemērs mums? Mēs, kas esam šīs cīņas augļi. Par mums Viņš cīnijās visu dzīvi un pie Golgātas krusta arī. Līdz pēdējam.
