I love people who can make me laugh, when I don’t even want to smile.
Bet vispār draņķīga diena. Nu vienkārši mani hormoni laikam tiek transplantēti pretējā virzienā, un vispār bez manas atļaujas. Tie ir tik nekontrolējami.
Arī kursā kaut kāds bardaks notiek.
Liels haoss.
Viņas visas tik dīvainas, savtīgas, zubres liekās, ka pat bail kaut ko vienkāršu un aplami pateikt. Un man vispār tur nav nevienas normālas čikas, ar kuru varu būt droša, ka esam draugi.
Žēl.
Vienbrīd man saule uzspīdēja, bet tad to aizsedza mākonis.
Vai varbūt problēma ir manī? Varbūt es neesmu pietiekami zubrīga, lēnprātīga, pirms ieskaites nekladzinu visu – kas būs ieskaitē vai tas būs? un kā tas ir jaraksta, un kura pazīme būs dominanta, un kā šitas jārisina?
Vienkārši sviests.
Vispār man ir vienalga. Es esmu tāda, kāda esmu. Nu ko es varu padarīt, ja dzīvē ir tādas dienas, kad tev visi riebjas un viss līdz vēmienam apnicis. Nu ko??
Un tagad gatavošanās higiēnas ieskaitei.
